PAR MARŠRUTU
REZERVĀCIJA
Rezervēt pakalpojumus var pa mob. tālr.: +371 24844400 vai e-pastu: [email protected].
Rezervēt pakalpojumus var pa mob. tālr.: +371 24844400 vai e-pastu: [email protected].
Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir viens no senākajiem šobrīd zināmajiem katoļu koka dievnamiem Latgalē. Indricas baznīca cieši saistīta ar Plāteru dzimtas vēsturi. Dievnams celts 17. gs. vidū. Izplatoties luterānismam Indricā, to pārņēma protestanti. 1695. gadā Jānis Andrejs Plāters pieņēma katoļticību, un 1698. gadā dievnams tika pārbūvēts un nodots katoļu rīcībā. Indricas baznīcā ir četri grezni altāri ar kokgriezumiem. Baznīcā saglabāta 18. gs. vidū darinātā t.s. Sniega Dievmātes gleznas kopija (oriģināls gājis bojā Izvaltas baznīcā 1941. gadā). Baznīcai apkārt stiepjas 17. gs. beigu mūra žogs, bet līdzās atrodas 19. gs. vidū celts brīvi stāvošs zvanu tornis. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Pilsētas apkārtnē apzinātās apmetnes, pilskalni un senkapi liecina, ka Daugavas krasti šajā vietā bija apdzīvoti jau no aizvēstures. Sākot no 8. gs., identificējamas latgaļiem raksturīgas arheoloģiskās liecības. 14. gs. šajā vietā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava, kas 16. gs. vidū kļūst par ordeņa lēņa muižu. 1729. gadā īpašumu nopērk grāfs Jans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta mērķtiecīgi veido Krāslavu par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru. Pēc 1826. gada ugunsgrēka miests sāk nīkt, taču atkal atdzīvojas 1865. gadā, kad tā tuvumā atklāta Daugavpils-Vitebskas dzelzceļa stacija. 1893. gadā Krāslavu vēlreiz piemeklēja postoša ugunsnelaime. 1923. gada 16. aprīlī Krāslavas miestam tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Mūsdienu Krāslava ir ainaviska Latvijas mazpilsēta ar maz skartu koka apbūvi. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Nozīmīgākie apskates objekti Krāslavā:
Labiekārtota un marķēta dabas taka, kas sniedz iespēju iepazīt dabu tās daudzveidībā – iet pa izteiksmīgo reljefu, baudīt plašās Daugavas ielejas ainavas, aplūkot dabas pieminekļus un ieraudzīt bagātīgo floru un faunu. Vidējas grūtības pakāpes maršruta garums ir 2,5 km. Takas sākums ir bijušā Adamovas pilskalna vietā, Krāslavā, kur iekārtota ērta autostāvvieta un skatu laukums, no kura paveras plaša Krāslavas un Daugavas ielejas panorāma. Adamovas pilskalns nolīdzināts 20. gs. 60. gadu beigās, tam pāri ierīkojot lielceļu. Apmeklētāji var aplūkot Adamovas dižakmeni (vairāk kā 10 m3), Adamovas krauju, Svarinsku gravu, kā arī sasniegt kempingu “Adamova”. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Adamovas krauja ar sengravām, kā komplekss ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks veidojums, ir viena no nozīmīgākajām dabas teritorijām Daugavas lokos. Pamatkrasta krauja, kas sasniedz pat 38 m augstumu, visticamāk, izveidojusies 20. gs. 30. gados, Daugavas palu ūdeņiem izskalojot pamatkrastu. Salīdzinot ar minēto laikposmu, mūsdienās krauja ir stipri aizaugusi, vien vietām vēl notiek aktīvi nogāžu procesi, kur kraujas krituma leņķis sasniedz pat 50 ... 60 grādus. Līdzās dabas piemineklim atrodas kempings "Adamova".
Užingoras smilšakmens atsegums atrodas Daugavas (Zvejnieku loka) labajā krastā starp Užinkalnu un Užingorsku. Devona perioda smilšakmens atseguma izmēri atkarīgi no ūdens līmeņa Daugavā. Pie zema ūdens līmeņa atsegums sasniedz līdz 2 m augstumu.
Veckaplava atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Kaplavu un Lielborni. Jau 17. gs. šeit pastāvēja apdzīvota vieta, kas izmira mēra epidēmijā. 18. gs. šeit apmetās baltkrievi. 19. gs. šeit jau bija izveidojies paliels miests. 1895. gadā pabeigta Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo mūra baznīcas celtniecība. Pēc Otrā pasaules kara 2 km no Kaplavas izveidojās jauns centrs, ko sākotnēji sauca par Prauliņiem, bet vēlāk pārdēvēja par Kaplavu, savukārt veco Kaplavu - par Veckaplavu. Mūsdienu Veckaplava ir savpatna apdzīvota vieta ar zvejnieku-zemnieku sētām un pareizticīgo dievnamu kā ainavas dominanti.
Veckaplavai iepretim, Daugavas labajā krastā atrodas vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis - plostnieku-zvejnieku sētu grupa Augustiniškos.
Slutiškos saglabājusies unikāla vecticībnieku sādžas apbūve ar grezni rotātām koka ēkām un plānojumu. 18.-19. gs., glābjoties no vajāšanas etniskajā dzimtenē, šeit apmetās vecticībnieki. Slutišku sādžā ierīkota Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Takas garums ir nepilni 2 km, maršruta grūtības pakāpe – viegla līdz vidēja. Markovas izziņas takas apmeklētāji var aplūkot Markovas pilskalnu, Markovas kapsētu, projektētās Daugavpils HES ūdenskrātuves līmeņa atzīmi, Putānu strauta akmeni u.c. Markovas pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. No pilskalna plakuma paveras izcila Daugavas loku un Slutišku sādžas panorāma. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Vairāk kā 40 m augsta un stāva Daugavas pamatkrasta krauja ar kvartāra atsegumiem. No kraujas paveras izcila Daugavas ielejas ainava. No kraujas pakājes līdz virsotnei ierīkotas kāpnes, uz kraujas iekārtota atpūtas vieta. Slutišķu krauja un iepretim esošā Ververu krauja veido dabas pieminekli “Daugavas vārti”. Šeit Daugavas ieleja sašaurinās līdz 0,5 … 0,6 km platumam. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Ap 40 m augsta un stāva Daugavas pamatkrasta krauja. Tās pakājē atsedzas devona smilšakmens. Krauja nav labiekārtota, tomēr no tās paveras izcila t.s. Daugavas vārtu ainava, ko veido Ververu krauja un iepretim esošā Slutišķu krauja. Šeit Daugavas ieleja sašaurinās līdz 0,5 … 0,6 km platumam. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
No 21 m augstā skatu torņa paveras izcila Daugavas loku ainava, tuva tai, kas bija attēlota uz Latvijas Republikas naudaszīmes – 10 latu banknotes. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Dinaburgas mūra pili, kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, 1275. gadā Livonijas ordenis uzcēla Naujenes pilskalna vietā, kas bija apdzīvots jau kopš 8. gs. Šeit ir saglabājušies Dinaburgas pilsdrupu fragmenti un izvietots pils makets. Ainaviskā apkārtne aplūkojama, izstaigājot Dinaburgas dabas taku. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Daugavpils - otra lielākā Latvijas pilsēta. Pilsētas vēstures pirmsākumi meklējami viduslaikos, kad 1275. gadā pie tirdzniecības ceļa, kas atradās uz krievu un poļu zemju robežām, dibināta Dinaburgas pils. 18. gs. otrajā pusē Dinaburgu pievienoja Krievijai. 19. gs. sākumā, saasinoties Krievijas attiecībām ar Franciju, bija nolemts Dinaburgas cietoksni būtiski pārbūvēt un paplašināt. Līdz kara sākumam 1812. gadā būvdarbi vēl nebija pabeigti, taču arī līdz galam neuzceltajam cietoksnim bija nozīmīga loma Krievijas ziemeļrietumu robežu aizsardzībā. Pēc kara cietokšņa būvniecība un attīstība turpinājās. 1893. gadā ar Krievijas imperatora Aleksandra III pavēli Dinaburgu pārdēvēja par Dvinsku. 19. gs. beigās/20. gs. sākumā Dvinska kļuva par Krievijas ziemeļrietumu daļas lielāko rūpniecības un kultūras centru. 1920. gada 3. janvārī, apvienojoties Latvijas, Lietuvas un Polijas karaspēkiem, pilsēta tika atbrīvota un ieguva pašreizējo nosaukumu – Daugavpils.
Plašāku informāciju meklē
Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Nozīmīgākie apskates objekti Daugavpilī: