Nozīmīgākās apskates vietas
Indricas katoļu baznīca
Indricas
Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis. Tas ir viens no senākajiem šobrīd zināmajiem katoļu koka
dievnamiem Latgalē. Indricas baznīca cieši saistīta ar Plāteru dzimtas vēsturi.
Dievnams celts 17. gs. vidū. Izplatoties luterānismam Indricā, to pārņēma
protestanti. 1695. gadā Jānis Andrejs Plāters pieņēma katoļticību, un 1698.
gadā dievnams tika pārbūvēts un nodots katoļu rīcībā. Indricas baznīcā ir četri
grezni altāri ar kokgriezumiem. Baznīcā saglabāta 18. gs. vidū darinātā t.s.
Sniega Dievmātes gleznas kopija (oriģināls gājis bojā Izvaltas baznīcā 1941.
gadā). Baznīcai apkārt stiepjas 17. gs.
beigu mūra žogs, bet līdzās atrodas 19. gs. vidū celts brīvi stāvošs zvanu
tornis. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Krāslava
Pilsētas apkārtnē apzinātās
apmetnes, pilskalni un senkapi liecina, ka Daugavas krasti šajā vietā bija
apdzīvoti jau no aizvēstures. Sākot no 8. gs., identificējamas latgaļiem
raksturīgas arheoloģiskās liecības. 14. gs. šajā vietā tika izveidota
nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava, kas 16. gs. vidū kļūst par ordeņa
lēņa muižu. 1729. gadā īpašumu nopērk grāfs Jans Ludvigs Plāters. Plāteru
dzimta mērķtiecīgi veido Krāslavu par Latgales administratīvo, garīgo un
saimniecisko centru. Pēc 1826. gada ugunsgrēka miests sāk nīkt, taču atkal
atdzīvojas 1865. gadā, kad tā tuvumā atklāta Daugavpils-Vitebskas dzelzceļa
stacija. 1893. gadā Krāslavu vēlreiz piemeklēja postoša ugunsnelaime. 1923. gada
16. aprīlī Krāslavas miestam tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Mūsdienu
Krāslava ir ainaviska Latvijas mazpilsēta ar maz skartu koka apbūvi. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Nozīmīgākie apskates objekti Krāslavā:
- Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku - valsts nozīmes 18. gs. arhitektūras piemineklis. Muižas kompleksā darbojas Krāslavas TIC un Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs.
- Karņicka kalns - ainaviska vieta, no kuras paveras izteiksmīga pilsētas panorāma un kas saistīta ar romantisku leģendu par lielu mīlestību starp grāfa Plātera meitu Emīliju un poļu virsnieku Josifu Karņicki.
- Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca - spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Tagadējā baznīca celta no 1755. līdz 1767. gadam.
- Augusta akmens - par akmeni pierakstīti vairāki nostāsti, galvenokārt saistīti ar Polijas karaļa Augusta it kā darbībām šeit. Tomēr akmens nozīme, visticamāk, ir cita - tajā iekalts Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis "1729". Šajā gadā Jans Ludvigs Plāters iegādājās Krāslavu.
- Priedaines skatu tornis - tornis ļauj baudīt Daugavas loku (Priedaines loka) un Krāslavas panorāmu no 32 m augstuma.
Adamovas dabas taka
Labiekārtota
un marķēta dabas taka, kas sniedz iespēju iepazīt dabu tās daudzveidībā – iet pa
izteiksmīgo reljefu, baudīt plašās Daugavas ielejas ainavas, aplūkot dabas
pieminekļus un ieraudzīt bagātīgo floru un faunu. Vidējas grūtības pakāpes maršruta
garums ir 2,5 km. Takas sākums ir bijušā Adamovas pilskalna vietā, Krāslavā,
kur iekārtota ērta autostāvvieta un skatu laukums, no kura paveras plaša
Krāslavas un Daugavas ielejas panorāma. Adamovas pilskalns nolīdzināts 20. gs.
60. gadu beigās, tam pāri ierīkojot lielceļu. Apmeklētāji var aplūkot Adamovas
dižakmeni (vairāk kā 10 m3), Adamovas krauju, Svarinsku gravu, kā arī sasniegt kempingu “Adamova”. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!
Adamovas krauja
Adamovas krauja ar sengravām, kā komplekss ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks veidojums, ir viena no nozīmīgākajām dabas teritorijām Daugavas lokos. Pamatkrasta krauja, kas sasniedz pat 38 m augstumu, visticamāk, izveidojusies 20. gs. 30. gados, Daugavas palu ūdeņiem izskalojot pamatkrastu. Salīdzinot ar minēto laikposmu, mūsdienās krauja ir stipri aizaugusi, vien vietām vēl notiek aktīvi nogāžu procesi, kur kraujas krituma leņķis sasniedz pat 50 ... 60 grādus. Līdzās dabas piemineklim atrodas kempings "Adamova".
