INDRICA-KRAUJA (DAUGAVPILS)

PAR MARŠRUTU

Dienu skaits: 3 dienas;
Maršruta garums: ~ 65 km;
Maršruta ilgums atkarīgs no objektu apskatei veltītā laika, izvēlētās laivas tipa, cilvēku skaita laivā, laivotāju fiziskās sagatavotības pakāpes, ūdens līmeņa upē, vēja virziena, ātruma u.c.;
Grūtības pakāpe: viegla līdz vidēja;
Naktsmītnes un atpūtas vietas: kempings "Adamova", kempings "Daugavas lokos", kempings "Ozianna" u.c., atpūtai izmantojamas salas un smilšu sēres upes krastos.

Nozīmīgākās apskates vietas: Indricas katoļu baznīca, Krāslava, Adamovas dabas taka, Adamovas krauja, Užingoras smilšakmens atsegums, Veckaplava un Augustiniški, Slutišku sādža, Markovas izziņas taka, Slutišķu krauja, Ververu krauja, Vasargelišķu skatu tornis, Dinaburgas pilsdrupas u.c.

CENAS

Cena par pirmo laivu* 90,00 EUR par 3 dienām maršruta ietvaros;
Cena par katru nākamo laivu 35,00 EUR par 3 dienām maršruta ietvaros.

*Pirmās laivas cenā iekļauti laivu piegādes un transporta pakalpojumi. Autovadītāju transports līdz maršruta sākumpunktam - vienojoties atsevišķi.

Katra laiva ir komplekts, kurā ietilpst: kanoe laiva vai kajaks, airi, drošības vestes un sauso mantu maiss.

REZERVĀCIJA

Rezervēt pakalpojumus var pa mob. tālr.: +371 24844400 vai e-pastu: [email protected].

NOZĪMĪGĀKĀS APSKATES VIETAS

INDRICAS KATOĻU BAZNĪCA

Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir viens no senākajiem šobrīd zināmajiem katoļu koka dievnamiem Latgalē. Indricas baznīca cieši saistīta ar Plāteru dzimtas vēsturi. Dievnams celts 17. gs. vidū. Izplatoties luterānismam Indricā, to pārņēma protestanti. 1695. gadā Jānis Andrejs Plāters pieņēma katoļticību, un 1698. gadā dievnams tika pārbūvēts un nodots katoļu rīcībā. Indricas baznīcā ir četri grezni altāri ar kokgriezumiem. Baznīcā saglabāta 18. gs. vidū darinātā t.s. Sniega Dievmātes gleznas kopija (oriģināls gājis bojā Izvaltas baznīcā 1941. gadā). Baznīcai apkārt stiepjas 17. gs. beigu mūra žogs, bet līdzās atrodas 19. gs. vidū celts brīvi stāvošs zvanu tornis. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!

KRĀSLAVA

Pilsētas apkārtnē apzinātās apmetnes, pilskalni un senkapi liecina, ka Daugavas krasti šajā vietā bija apdzīvoti jau no aizvēstures. Sākot no 8. gs., identificējamas latgaļiem raksturīgas arheoloģiskās liecības. 14. gs. šajā vietā tika izveidota nocietināta Livonijas ordeņa preču noliktava, kas 16. gs. vidū kļūst par ordeņa lēņa muižu. 1729. gadā īpašumu nopērk grāfs Jans Ludvigs Plāters. Plāteru dzimta mērķtiecīgi veido Krāslavu par Latgales administratīvo, garīgo un saimniecisko centru. Pēc 1826. gada ugunsgrēka miests sāk nīkt, taču atkal atdzīvojas 1865. gadā, kad tā tuvumā atklāta Daugavpils-Vitebskas dzelzceļa stacija. 1893. gadā Krāslavu vēlreiz piemeklēja postoša ugunsnelaime. 1923. gada 16. aprīlī Krāslavas miestam tiek piešķirtas pilsētas tiesības. Mūsdienu Krāslava ir ainaviska Latvijas mazpilsēta ar maz skartu koka apbūvi. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!

Nozīmīgākie apskates objekti Krāslavā:

  • Grāfu Plāteru pils komplekss ar parku - valsts nozīmes 18. gs. arhitektūras piemineklis. Muižas kompleksā darbojas Krāslavas TIC un Krāslavas Vēstures un mākslas muzejs.
  • Karņicka kalns - ainaviska vieta, no kuras paveras izteiksmīga pilsētas panorāma un kas saistīta ar romantisku leģendu par lielu mīlestību starp grāfa Plātera meitu Emīliju un poļu virsnieku Josifu Karņicki.
  • Krāslavas Sv. Ludviga Romas katoļu baznīca - spilgtākais Latgales baroka arhitektūras paraugs. Tagadējā baznīca celta no 1755. līdz 1767. gadam.
  • Augusta akmens - par akmeni pierakstīti vairāki nostāsti, galvenokārt saistīti ar Polijas karaļa Augusta it kā darbībām šeit. Tomēr akmens nozīme, visticamāk, ir cita - tajā iekalts Plāteru dzimtas ģerbonis un gada skaitlis "1729". Šajā gadā Jans Ludvigs Plāters iegādājās Krāslavu.
  • Priedaines skatu tornis - tornis ļauj baudīt Daugavas loku (Priedaines loka) un Krāslavas panorāmu no 32 m augstuma.

ADAMOVAS DABAS TAKA

Labiekārtota un marķēta dabas taka, kas sniedz iespēju iepazīt dabu tās daudzveidībā – iet pa izteiksmīgo reljefu, baudīt plašās Daugavas ielejas ainavas, aplūkot dabas pieminekļus un ieraudzīt bagātīgo floru un faunu. Vidējas grūtības pakāpes maršruta garums ir 2,5 km. Takas sākums ir bijušā Adamovas pilskalna vietā, Krāslavā, kur iekārtota ērta autostāvvieta un skatu laukums, no kura paveras plaša Krāslavas un Daugavas ielejas panorāma. Adamovas pilskalns nolīdzināts 20. gs. 60. gadu beigās, tam pāri ierīkojot lielceļu. Apmeklētāji var aplūkot Adamovas dižakmeni (vairāk kā 10 m3), Adamovas krauju, Svarinsku gravu, kā arī sasniegt kempingu “Adamova”. Plašāku informāciju meklē Krāslavas novada tūrisma informācijas centra mājaslapā!

ADAMOVAS KRAUJA

Adamovas krauja ar sengravām, kā komplekss ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks veidojums, ir viena no nozīmīgākajām dabas teritorijām Daugavas lokos. Pamatkrasta krauja, kas sasniedz pat 38 m augstumu, visticamāk, izveidojusies 20. gs. 30. gados, Daugavas palu ūdeņiem izskalojot pamatkrastu. Salīdzinot ar minēto laikposmu, mūsdienās krauja ir stipri aizaugusi, vien vietām vēl notiek aktīvi nogāžu procesi, kur kraujas krituma leņķis sasniedz pat 50 ... 60 grādus. Līdzās dabas piemineklim atrodas kempings "Adamova".

UŽINGORAS SMILŠAKMENS ATSEGUMS

Užingoras smilšakmens atsegums atrodas Daugavas (Zvejnieku loka) labajā krastā starp Užinkalnu un Užingorsku. Devona perioda smilšakmens atseguma izmēri atkarīgi no ūdens līmeņa Daugavā. Pie zema ūdens līmeņa atsegums sasniedz līdz 2 m augstumu.

VECKAPLAVA

Veckaplava atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Kaplavu un Lielborni. Jau 17. gs. šeit pastāvēja apdzīvota vieta, kas izmira mēra epidēmijā. 18. gs. šeit apmetās baltkrievi. 19. gs. šeit jau bija izveidojies paliels miests. 1895. gadā pabeigta Kaplavas Vissvētās Dievmātes patvēruma pareizticīgo mūra baznīcas celtniecība. Pēc Otrā pasaules kara 2 km no Kaplavas izveidojās jauns centrs, ko sākotnēji sauca par Prauliņiem, bet vēlāk pārdēvēja par Kaplavu, savukārt veco Kaplavu - par Veckaplavu. Mūsdienu Veckaplava ir savpatna apdzīvota vieta ar zvejnieku-zemnieku sētām un pareizticīgo dievnamu kā ainavas dominanti.

AUGUSTINIŠKI

Veckaplavai iepretim, Daugavas labajā krastā atrodas vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis - plostnieku-zvejnieku sētu grupa Augustiniškos.

SLUTIŠKU SĀDŽA

Slutiškos saglabājusies unikāla vecticībnieku sādžas apbūve ar grezni rotātām koka ēkām un plānojumu. 18.-19. gs., glābjoties no vajāšanas etniskajā dzimtenē, šeit apmetās vecticībnieki. Slutišku sādžā ierīkota Naujenes novadpētniecības muzeja etnogrāfiskā brīvdabas nodaļa “Slutišķu vecticībnieku lauku sēta”, kur apmeklētāji var iepazīties ar unikāliem Latgales vecticībnieku garīgās un sadzīves kultūras materiāliem. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!

MARKOVAS IZZIŅAS TAKA

Takas garums ir nepilni 2 km, maršruta grūtības pakāpe – viegla līdz vidēja. Markovas izziņas takas apmeklētāji var aplūkot Markovas pilskalnu, Markovas kapsētu, projektētās Daugavpils HES ūdenskrātuves līmeņa atzīmi, Putānu strauta akmeni u.c. Markovas pilskalns ir valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. No pilskalna plakuma paveras izcila Daugavas loku un Slutišku sādžas panorāma. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!

SLUTIŠĶU KRAUJA

Vairāk kā 40 m augsta un stāva Daugavas pamatkrasta krauja ar kvartāra atsegumiem. No kraujas paveras izcila Daugavas ielejas ainava. No kraujas pakājes līdz virsotnei ierīkotas kāpnes, uz kraujas iekārtota atpūtas vieta. Slutišķu krauja un iepretim esošā Ververu krauja veido dabas pieminekli “Daugavas vārti”. Šeit Daugavas ieleja sašaurinās līdz 0,5 … 0,6 km platumam. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!

VERVERU KRAUJA

Ap 40 m augsta un stāva Daugavas pamatkrasta krauja. Tās pakājē atsedzas devona smilšakmens. Krauja nav labiekārtota, tomēr no tās paveras izcila t.s. Daugavas vārtu ainava, ko veido Ververu krauja un iepretim esošā Slutišķu krauja. Šeit Daugavas ieleja sašaurinās līdz 0,5 … 0,6 km platumam. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!

VASARGELIŠĶU SKATU TORNIS

No 21 m augstā skatu torņa paveras izcila Daugavas loku ainava, tuva tai, kas bija attēlota uz Latvijas Republikas naudaszīmes – 10 latu banknotes. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!

Dinaburgas pilsdrupas

Dinaburgas mūra pili, kā robežcietoksni, kas vērsts pret Lietuvu, 1275. gadā Livonijas ordenis uzcēla Naujenes pilskalna vietā, kas bija apdzīvots jau kopš 8. gs. Šeit ir saglabājušies Dinaburgas pilsdrupu fragmenti un izvietots pils makets. Ainaviskā apkārtne aplūkojama, izstaigājot Dinaburgas dabas taku. Plašāku informāciju meklē Daugavpils Tūrisma informācijas centra mājaslapā!